idille
idille -es, dsk. ģ-en. -ļļu, s.
1.Mierīgs, bezrūpīgs, laimīgs stāvoklis, mierīgas, bezrūpīgas, laimīgas cilvēku attiecības.
Piemēri..optimistiskais dzīves fons.. nepavisam nerada kaut kādas idilles priekšstatu, te nevar būt runas par dzīves izskaistināšanu.
- ..optimistiskais dzīves fons.. nepavisam nerada kaut kādas idilles priekšstatu, te nevar būt runas par dzīves izskaistināšanu.
- Nenomīdīta zāle zem ābelēm... vai tā nav mākslīga idille šobrīd, ja iedomājas, ka citur pasaulē šai laikā, šādos pašos smaržu pietvīkušos vakaros iet bojā cilvēki?
- Mierīgās sadzīves idillē rīdzinieki [19. gadsimta 30. gados] ļāvās provinciālai omulībai, kur sīkās ikdienas rūpes ar uzviju atsvēra saviesīgi vakari ar dančiem un jautrām spēlēm..
1.1.Tāda ikdienas parādību aina, kurā izpaužas miers, laime.
PiemēriSpīd saule, peld pīle - Bet idille šī ir mānīga..
- Spīd saule, peld pīle - Bet idille šī ir mānīga..
- sal. Kā brīnišķīga idille pavīdēja tēva būdiņa ar puķēm logu priekšā, ar tīro, zaļo pagalrniņu, ar bērzu un priežu šalkām un pašu jaukāko un mīļāko - laipno māti..
2.literat. Antīkās bukoliskās dzejas paveids. Dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
3.Mākslas darbs, kurā dzīve, cilvēku attiecības attēlotas idealizēti, bez pretrunām un konfliktiem.
Avoti: 3. sējums