idiomātisks
idiomātisks -ais; s. -a, -ā
idiomātiski apst.
Saistīts ar idiomu, tai raksturīgs. Tāds, kas satur idiomu.
PiemēriIdiomātisks raksturs ir sakāmvārdu un parunu lielajam vairumam, vienai aforismu un stabilo vārdkopu daļai («likt lietā», «likt mierā», «ņemt par labu» u. tml.).
- Idiomātisks raksturs ir sakāmvārdu un parunu lielajam vairumam, vienai aforismu un stabilo vārdkopu daļai («likt lietā», «likt mierā», «ņemt par labu» u. tml.).
- Kolorīta radīšanai rakstniece nereti izlieto idiomātiskus izteicienus, kas sastopami kā autores tekstā, tā personu runā viņas romānos. Darbā «Pret kalnu».. lietotas šādas idiomas: «slēpt galus ūdenī», «apsviest kažoku uz otru pusi»..
Avoti: 3. sējums