idille
idille -es, dsk. ģ-en. -ļļu, s.
1.Mierīgs, bezrūpīgs, laimīgs stāvoklis, mierīgas, bezrūpīgas, laimīgas cilvēku attiecības.
Piemēri..optimistiskais dzīves fons.. nepavisam nerada kaut kādas idilles priekšstatu, te nevar būt runas par dzīves izskaistināšanu.
1.1.Tāda ikdienas parādību aina, kurā izpaužas miers, laime.
PiemēriSpīd saule, peld pīle - Bet idille šī ir mānīga..
2.literat. Antīkās bukoliskās dzejas paveids. Dzejolis, kas attēlo mierīgas, bezrūpīgas dzīves ainas, ar dabu cieši saistītu lauku ļaužu dzīvi.
3.Mākslas darbs, kurā dzīve, cilvēku attiecības attēlotas idealizēti, bez pretrunām un konfliktiem.
Avoti: 3. sējums