atvēzēties
atvēzēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
Ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.).
PiemēriStrauji atvēzēties.
- Strauji atvēzēties.
- Atvēzēties un iesist.
- Atvēzēties un aizmest tālu prom.
- Bramanis mīņājās vien.. Atvēzējās, noelsdamies zvēla pirmo cirtienu tā, it kā viņam zāle nebūtu jānopļauj, bet ar sišanu jānosit.
- No ierakuma uz bruģa izskrēja kāds sarkanarmietis. Pieliecis saspringto ķermeni gandrīz līdz zemei, viņš atvēzējās, trieca pret bruņām degpudeli..
- ..[Uģis] atvēzējies svieda [nazi] klēts sienā. Naža gals ieurbās baļķos tik sparīgi, ka raibais spals vēl labu brīdi trīsēja un drebēja.
Avoti: 1. sējums