vieninieks
vieninieks -a, v.
vieniniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.v. Cipars 1.
PiemēriUzrakstīt vieninieku.
1.1.Sekmju vērtējums, atzīme «ļoti neapmierinoši» (parasti skolā). Viens.
Piemēri«Diezgan, sēdieties!» Un ar saltu krakstu viņš [skolotājs] iegrieza žurnālā vieninieku. Bēram [izsauktajam skolniekam] viens pēc otra sekoja vairāki skolnieki, un visu šo izsaukto alga bija - vieninieks.
2.Tas, kas ir viens, nevis kopā ar citiem (par cilvēkiem un dzīvniekiem).
PiemēriTiem [pasažieriem], kas brauca barā un turējās kopā, bija grūti piekļūt. Vajadzēja [zagļiem] atrast kādu vieninieku, individuālistu.
2.1.Par priekšmetiem, parādībām u. tml.
PiemēriPolipi var būt dažādi gan pēc lieluma, gan skaita. Visbiežāk konstatē polipus vieniniekus, retāk vienlaikus zarnā atrod 2-3 un pat vēl vairāk polipu.
3.Cilvēks, kam nav ģimenes, tuvinieku vai kas dzīvo bez ģimenes, tuviniekiem.
PiemēriVieninieki, kam visai nedēļai jāiegādājas pārtika, vēl pirkās pa pilsētu.
4.Cilvēks, kas ieslodzīts atsevišķā cietumnieku kamerā.
PiemēriSvētku rītā vienu pēc otra cietumniekus izsauc uz satikšanos. Vispirms no kopkamerām. Tad sākas vieninieku kārta.
5.Viens sportists (airētājs), kas startē individuāli savā laivā. Laiva ar vienu airētāju.
PiemēriVakar notika stafetes, kā arī smaiļotāju un kanoe airētāju maratons - 10 km distance vieniniekiem un divniekiem.
Avoti: 8. sējums