vienīgais
vienīgais s., -ā
vienīgs s., -a
1.Tāds, kas ir tikai viens, viens pats.
PiemēriMana vienīgā manta ir mētelis vecs un priecīga dziesma.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.lietv. nozīmē: vienīgais, -ā, v. Tas, kas ir tikai viens, viens pats.
PiemēriVienīgais, kas Klāvam vēl atlikās, tā bija skaudība,.. kad viņš sastapa kādu senu līdzgaitnieku, kam dzīve bija gājusi uz augšu.
Avoti: 8. sējums