Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
manekens
manekens -a, v.
manekene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.v. Cilvēka ķermeņa atveidojums (parasti tērpu gatavošanai, demonstrēšanai).
PiemēriTērpu konstruēšanas un modelēšanas darbs ir telpiski plastisks uzdevums, un to veic uz manekena.., vēlāk pielaikojot cilvēka augumam.
2.Cilvēks, kas demonstrē tērpus (piemēram, modes skatē).
PiemēriVeikala vadītāja.. vaicāja, vai es negribētu.. nākt par manekenu viņas rīkotajā modes skatē. Man esot labs augums, grācija..
Avoti: 5. sējums