braucējs
braucējs -a, v.
braucēja -as, s.
1.Darītājs → braukt.
2.Cilvēks, kas vada transportlīdzekli (parasti automobili, pajūgu).
Piemēri..saulainā svētdienas rītā Zaldātu kalnam tuvojās kāds braucējs.
- ..saulainā svētdienas rītā Zaldātu kalnam tuvojās kāds braucējs.
- Kad krosa trasē.. joņo sacīkšu braucēji, viņu cīņās nolūkojas gandrīz vai visi pilsētas iedzīvotāji.
- Tikai pieredzējis braucējs var izvadīt mašīnu caur visām.. dubļu lāmām..
3.Cilvēks, kas brauc (transportlīdzeklī). Pasažieris.
PiemēriJo vairāk attālinājās pilsēta, jo vairāk atdzīvojās autobuss. Pamazām braucēju vidū izraisījās sarunas.
- Jo vairāk attālinājās pilsēta, jo vairāk atdzīvojās autobuss. Pamazām braucēju vidū izraisījās sarunas.
- Braucēju ir daudz. Vagons skrien smagi - kā paēdis zirgs.
- Viņš nekad netika iedalīts braucējos tajās nedaudzajās laivās, kas vēl pienāca un aizgāja uz Zviedriju..
3.1.Cilvēks, kas brauc (uz kādu vietu).
PiemēriViņš gribēja iegūt pilnīgu Rīgas braucēju sarakstu.
- Viņš gribēja iegūt pilnīgu Rīgas braucēju sarakstu.
- Kādreiz Kaspartēvs pats bijis liels jūras braucējs - uz tālajiem kuģiem..
Stabili vārdu savienojumiJūras braucējs.
- Jūras braucējs — Jūrnieks.
Avoti: 2. sējums