braukt
braukt braucu, brauc, brauc, pag. braucu; intrans.
1.Virzīties, pārvietoties (ar transportlīdzekli).
PiemēriBraukt automobilī.
Stabili vārdu savienojumiBraukt uz kuģa (arī uz kuģiem).
1.1.Virzīties, pārvietoties pajūgā, ko velk dzīvnieks.
PiemēriBraukt ar zirgu.
1.2.trans.; pareti Virzīties, pārvietoties (piemēram, ar zirgu).
PiemēriTēvs brauc lepnus zirgus..
1.3.sar. Virzīties, pārvietoties slīdot, šļūcot.
PiemēriReizēm bumba noveļas lejā pa stāvo dzelzceļa uzbērumu:.. visi puikas pēc kārtas trausās lejā, šļūc, brauc, nobrāž plaukstas, ceļus un zābakus.
2.parasti 3. pers. Virzīties, pārvietoties (par transportlīdzekli).
PiemēriLaiva brauc pa ezeru.
2.1.Par iejūgtiem dzīvniekiem.
PiemēriZirgs brauc pa ceļu.
2.2.sar. Kustēties, slīdēt (par priekšmetiem).
PiemēriAizvari atkal brauca uz augšu.
3.sar. Virzīt pa kādu virsmu (pirkstu, roku, kāju u. tml.). Vilkt.
PiemēriKā asaras slaucīdama, viņa abām plaukstām brauca pār vaigiem.
Stabili vārdu savienojumiBraukt ar muti (arī mēli). Braukt pa virsu. Braukt par zaķi.
Avoti: 2. sējums