braucīt
braucīt brauku, brauki, brauka, pag. braucīju; trans.
1.Berzēt (ar plaukstu, parasti kādu ķermeņa daļu).
PiemēriBraucīt sadauzīto roku.
2.Aptverot (ar plaukstu vai pirkstiem), glaudīt.
PiemēriVeči staigāja pa pagalmiem, braucīja ūsas un pareģoja: šonakt sals, pamatīgi sals.
3.Vilkt, raut (ko saņemtu saujā vai pirkstos, piemēram, ogu ķekarus, lapas, ziedus).
PiemēriMeitene apsēdās uz ciņa un braucīja brūklenes.
3.1.sar. Bīdīt, grūst (piemēram, ko uzvērtu, uzdurtu).
PiemēriMāte sniedza šašliku, braucīja ar nazi no iesmiem uz šķīvjiem..
Avoti: 2. sējums