brašs
brašs -ais; s. -a, -ā
braši apst.
1.Tāds, kam ir laba stāja. Arī spēcīgs. Stalts.
PiemēriAr drošu roku kāds atslēdza mazos vārtus. Ienāca brašs, spēcīgs jauneklis eļļainā darba ģērbā, dzelzceļnieka cepuri galvā..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriBraša stāja.
2.Spēka pilns, enerģisks. Mundrs, možs.
Piemēri«Eh, komjaunieši mums braši, ne jau vienu vien kalnu apgāzuši. Pašiem sava vīnkopības brigāde ...»
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriBrašs maršs.
3.apst.; sar. Labi, lieliski.
PiemēriTas ir izdarīts braši.
Avoti: 2. sējums