brašums
brašums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → brašs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..viņa augumā nav vairs ne zīmes no agrākās pašapziņas un brašuma.
- ..viņa augumā nav vairs ne zīmes no agrākās pašapziņas un brašuma.
- ..nebija nekāda brašuma, nekādas iznesības un karavīru mierīgā staltuma šajā [gūstekņu] gājienā.
2.Vispārināta īpašība → brašs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: 2. sējums