braucams
braucams -ais; s. -a, -ā
1.Divd. → braukt.
2.Tāds (dzīvnieks), ko izmanto par vilcējspēku (lauku un transporta darbos).
Stabili vārdu savienojumiLatvijas braucamie zirgi.
3.lietv. nozīmē: braucamais, -ā, v.; sar. Transportlīdzeklis.
Piemēri..man vienmēr bail no šitā [šī] braucamā [motocikla].. krustmāte bažīgi pievēršas man.
Avoti: 2. sējums