braucējs
braucējs -a, v.
braucēja -as, s.
1.Darītājs → braukt.
2.Cilvēks, kas vada transportlīdzekli (parasti automobili, pajūgu).
Piemēri..saulainā svētdienas rītā Zaldātu kalnam tuvojās kāds braucējs.
3.Cilvēks, kas brauc (transportlīdzeklī). Pasažieris.
PiemēriJo vairāk attālinājās pilsēta, jo vairāk atdzīvojās autobuss. Pamazām braucēju vidū izraisījās sarunas.
3.1.Cilvēks, kas brauc (uz kādu vietu).
PiemēriViņš gribēja iegūt pilnīgu Rīgas braucēju sarakstu.
Stabili vārdu savienojumiJūras braucējs.
Avoti: 2. sējums