braukums
braukums -a, v.; parasti vsk.
Paveikta darbība, rezultāts → braukt1.
PiemēriBraukums bija veltīgs.
- Braukums bija veltīgs.
- Andris meklēja savu naudas maku, kur vēl glabājās pēdējais plostu braukuma atlikums - pieci rubļi ar kapeikām.
Avoti: 2. sējums