Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
bravūra
bravūra -as, s.; parasti vsk.
Tēlota, ārišķīga drosme, izaicinoša dižošanās.
PiemēriPuisim bravūra bija pazudusi, un viņš samulsis mīņājās no vienas kājas uz otru.
Avoti: 2. sējums