Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
brāziens
brāziens -a, v.
1.Īslaicīgs, spēcīgs (piemēram, vēja, lietus) uzplūdums.
PiemēriStiprs aukas brāziens.
2.sar. Rājiens, (ass, bargs) pārmetums.
Piemēri..parasti Lita.. dabū brāzienu par aizmāršību..
Avoti: 2. sējums