brāzties
brāzties brāžos, brāzies, brāžas, pag. brāžos; refl.
1.Doties, virzīties ar lielu spēku, strauji (bieži ar troksni). Joņot.
PiemēriSkaļi, brīvi, priecīgi zēni un meitenes juku jukām brāžas no krasta lejā.
- Skaļi, brīvi, priecīgi zēni un meitenes juku jukām brāžas no krasta lejā.
- Smagais kuilis ar neticamu ātrumu brāzās pāri laukumam, šķaidot sniegu uz visām pusēm.
- ..tie [ledus kalni] draudoši brāzās viens otram virsū..
- pārn. Kosmiskie stari ir atomu elementārdaļiņas, kas, brāzdamās no Saules un Visuma dzīlēm, ieguvušas milzīgu enerģiju.
1.1.Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu).
PiemēriVējš brāzās gar logu ar divkāršu sparu, purināja viņa pagaišos, īsi apcirptos matus un patīkami vēsināja.. seju.
- Vējš brāzās gar logu ar divkāršu sparu, purināja viņa pagaišos, īsi apcirptos matus un patīkami vēsināja.. seju.
- Un tad sāka gāzt. Pēkšņi visapkārt iešalcās balta ūdens lavīna, kas brāzās zemē..
1.2.Strauji, nevienmērīgi plūst (piemēram, par upi, straumi).
PiemēriŪdens brāzās uz upīti, straume satvēra lasēnu un aiznesa pie slūžām.
- Ūdens brāzās uz upīti, straume satvēra lasēnu un aiznesa pie slūžām.
- Cik grūti, cik neizsakāmi grūti cilvēkam klājas, ja viņš viens un.. dzīve kā straumes ūdeņi brāžas pret tevi!
Avoti: 2. sējums