brāzties
brāzties brāžos, brāzies, brāžas, pag. brāžos; refl.
1.Doties, virzīties ar lielu spēku, strauji (bieži ar troksni). Joņot.
PiemēriSkaļi, brīvi, priecīgi zēni un meitenes juku jukām brāžas no krasta lejā.
1.1.Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu).
PiemēriVējš brāzās gar logu ar divkāršu sparu, purināja viņa pagaišos, īsi apcirptos matus un patīkami vēsināja.. seju.
1.2.Strauji, nevienmērīgi plūst (piemēram, par upi, straumi).
PiemēriŪdens brāzās uz upīti, straume satvēra lasēnu un aiznesa pie slūžām.
Avoti: 2. sējums