brēka
brēka -as, s.; parasti vsk.; sar.
1.Skaļu balsu, kliedzienu troksnis. Troksnis, kurā dzirdami kliedzieni.
Piemēri..pie klostera žoga izcēlās.. brēka - viņā pusē skanēja aizsmakuši auri, kāds neganti rībināja vārtus..
2.Skaļi un aktīvi izteikta neapmierinātība, protests. Arī tracis.
PiemēriViņš nedabūja nobeigt, jo mūsu meitenes sacēla tādu brēku, savu nicināšanu pret kaimiņiem apliecinādamas, ka Ādolfam neatlika nekas cits kā iesākto domu pavedienu pārtraukt.
Avoti: 2. sējums