brēka
brēka -as, s.; parasti vsk.; sar.
1.Skaļu balsu, kliedzienu troksnis. Troksnis, kurā dzirdami kliedzieni.
Piemēri..pie klostera žoga izcēlās.. brēka - viņā pusē skanēja aizsmakuši auri, kāds neganti rībināja vārtus..
- ..pie klostera žoga izcēlās.. brēka - viņā pusē skanēja aizsmakuši auri, kāds neganti rībināja vārtus..
- Zvirbuļiem jau šķiet, ka pavasaris būs, savā valodā tie rīko brēku.
2.Skaļi un aktīvi izteikta neapmierinātība, protests. Arī tracis.
PiemēriViņš nedabūja nobeigt, jo mūsu meitenes sacēla tādu brēku, savu nicināšanu pret kaimiņiem apliecinādamas, ka Ādolfam neatlika nekas cits kā iesākto domu pavedienu pārtraukt.
- Viņš nedabūja nobeigt, jo mūsu meitenes sacēla tādu brēku, savu nicināšanu pret kaimiņiem apliecinādamas, ka Ādolfam neatlika nekas cits kā iesākto domu pavedienu pārtraukt.
- «Kas jums teicis, ka visu mežu nocirtīšu? Paņēmām dažus kociņus, bet jūs ceļat brēku, it kā pasaule bojā ietu.»
- Liela brēka, maza vilna.
Avoti: 2. sējums