Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
brēkulīgs
brēkulīgs -ais; s. -a, -ā
brēkulīgi apst.; sar.
Tāds, kas bieži raud (parasti par bērniem).
PiemēriBrēkulīgs puika.
Avoti: 2. sējums