brāzt
brāzt brāžu, brāz, brāž, pag. brāzu
1.intrans. Brāzties.
PiemēriBrāž vara jātnieks atkal aulekšos, un vara pakavs vara čūsku triec..
1.1.Traukties ar lielu spēku, nevienmērīgi, ar uzplūdiem, brāzmām (piemēram, par vēju, lietu). Brāzties.
PiemēriBrāz droši, ja esi sācies, Vējš, aukainais marta vējš!
1.2.Strauji, nevienmērīgi plūst (piemēram, par upi, straumi).
PiemēriŪdens brāž pret krastu.
2.trans.; sar. Rāt (asi, bargi).
PiemēriBez šaubām, brāziens būs, - nāks pelnīts, ne jau velti, - Kad, vainu sapratis, pats lieku sevi brāzt..
Avoti: 2. sējums