vizēt1
vizēt parasti 3. pers., -viz, pag. -vizēja; intrans.
1.Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu). Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu). Vizmot, vizuļot.
PiemēriMans valdnieks - cīrulis, Viņš augstu gaisā lido, Kad rīta saule viz.
1.1.Ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
PiemēriLogu rūtīs viz saule.
1.2.Spīdēt, mirdzēt, atstarojot mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu.
PiemēriViss klajums vizēja rasā, kā vieglu migliņu izgarodams, kura izgaisa saulstaros kā vīraka dūmi no zemes altāra.
1.3.Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu). Izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
PiemēriSievietei līdzi [no taksometra] izkāpj jauns vīrietis melnā uzvalkā, vizoši baltā kreklā.
1.4.Spīdēt, parasti nevienmērīgi, atstarojot gaismu (par acīm). Būt redzamam (par acu spīdumu).
PiemēriViņa bija tikpat bāla un caurspīdīga kā agrāk. Acis vizēja zilas, bet to eņģeliskais skaidrums bija zudis.
1.5.pārn. Izpausties (parasti acīs, skatienā, sejā) — piemēram, par smaidu, pozitīvām jūtām.
PiemēriKādēļ tai gaita ir tik aša Un solis šūpojas kā dejā, Bet noslēpumains smaids viz sejā..
Avoti: 8. sējums