vīzdegunis
vīzdegunis -ņa, v.
vīzdegune -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Vīzdegunīgs cilvēks.
Piemēri..tagadējie dzimtļaudis bijuši brīvi saimnieki paši savā zemē, un viņiem piederējušas pašiem savas pilis, kur tagad bez kauna, bez goda saimnieko prūšu vīzdeguņi.
Avoti: 8. sējums