Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vizbulīte
vizbulīte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Agri ziedošs daudzgadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem.
PiemēriDārzā piesaulē starp sabirušajām un ziemu saplakušajām koku lapām šur tur pabāzis galvu kāds zils vizbulītes ziediņš.
1.1.Vizbulis.
PiemēriZālē zem upmalas alkšņiem un ievām bija izkaisīti balti punktiņi. Tie nebija nobirušie ievas ziedi, bet pēdējās šī pavasara baltās vizbulītes.
Avoti: 8. sējums