vīzēties
vīzēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; sar.
Izturēties, runāt untumaini, arī vīzdegunīgi, zobgalīgi.
Piemēri«Zenta? Lūk, kādi brīnumi, es domāju, ka tu jau aizgājusi.» - «Tev laikam ļoti patiktos, ja es būtu jau prom?» viņa vīzējās un iecirtīgā gaitā gribēja paiet garām.
- «Zenta? Lūk, kādi brīnumi, es domāju, ka tu jau aizgājusi.» - «Tev laikam ļoti patiktos, ja es būtu jau prom?» viņa vīzējās un iecirtīgā gaitā gribēja paiet garām.
- «Vai tu, Purv, mācies vai nemācies, tikpat no tevis neiznāks skolotājs,» viņš vīzējās. «Tu samaitāsi bērnus, iemācīsi visus runāt savā malēniešu mēlē.»
Avoti: 8. sējums