Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vizīrs
vizīrs -a, v.; vēst.
Viduslaiku bruņu cepures nolaižamā un paceļamā daļa sejas aizsargāšanai.
PiemēriNonāvēts, miris. Pacēlu vizīru - seja balta, nedzīva.
Avoti: 8. sējums