vizīrs
vizīrs -a, v.; vēst.
Viduslaiku bruņu cepures nolaižamā un paceļamā daļa sejas aizsargāšanai.
PiemēriNonāvēts, miris. Pacēlu vizīru - seja balta, nedzīva.
- Nonāvēts, miris. Pacēlu vizīru - seja balta, nedzīva.
- Strādnieks [pirms metināšanas] uzliek sejas aizsargu ar tumšu stiklu, kas atgādina viduslaiku bruņinieku ķiveres vizīru..
Avoti: 8. sējums