vizītkarte
vizītkarte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties).
Piemēri..Niklāvu [istabene] nepazina. Viņš iedeva tai vizītkarti un palika gaidot priekšnamā..
- ..Niklāvu [istabene] nepazina. Viņš iedeva tai vizītkarti un palika gaidot priekšnamā..
- Viņš sameklēja kabatā iespiestu vizītkarti un pasniedza Fraņai.
- pārn. Ar labvēlīgu smaidu katram vajadzētu vērt arī savas darbavietas durvis. Jo smaids ir kā vizītkarte, kas otram sniedz divas informācijas: man ir labi, un es esmu labvēlīgs pret tevi.
- pārn. Esmu iemācījies vērīgi ieskatīties vaibstos,.. ticu - katrs savu vizītkarti nes uz pieres, jāprot tikai izlasīt.
1.1.pārn. Tas, kas raksturo (ko), rada priekšstatu (par ko).
Piemēri..virsraksts ir grāmatas vizītkarte, tās kvintesence, visdziļākās būtības izpausme, pat - reklāma.
- ..virsraksts ir grāmatas vizītkarte, tās kvintesence, visdziļākās būtības izpausme, pat - reklāma.
Avoti: 8. sējums