vizināt1
vizināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Vest (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā.
PiemēriVizināt mazuli ratiņos.
- Vizināt mazuli ratiņos.
- ..ormaņi dārdināja bruģi, vizinot smalkas dāmas un kungus..
- Tēvocis Kārlis savukārt vizināja mani ar velosipēdu. Pārnācis no fabrikas, viņš.. parasti kaut kur brauca. Bet es sēdēju uz bagāžnieka..
- Bet Veltu tēvs katru pirmdienu vizināja mūsu mājām garām. Ar rakstītām kamanām, zvaniņu pie ilkss..
- Viesturs bieži pieteicās viņu izvizināt, Vizma tādās reizēs savilka vienu plecu augstu jo augstu, viņa nu gan negribēja būt vizināma.
1.1.Vest (par jūga dzīvnieku, parasti zirgu, arī transportlīdzekli, parasti patīkamu).
PiemēriZiemā sēdāmies pavisam īstās ragavās, un mūs vizināja pavisam īsts un labsirdīgs zirgs.
- Ziemā sēdāmies pavisam īstās ragavās, un mūs vizināja pavisam īsts un labsirdīgs zirgs.
- Gaidot uz mielastu, atraisījās no krasta vairākas laivas un, izveicīgu airētāju vadītas, vizināja viesus uz izslavētajām salām.
1.2.pārn.; poēt. Būt par cēloni, ka (kas) virzās, kustas, nonāk kustībā.
PiemēriTepat, kaut arī neredzama, savu nemitīgo nomodu vizināja Venta, te visapkārt pletās Kurzeme.
- Tepat, kaut arī neredzama, savu nemitīgo nomodu vizināja Venta, te visapkārt pletās Kurzeme.
- Strautā metu vainadziņu, lai vizina strauta viļņi.
- Augsti kalni, gari meži, tie balstiņu vizināja.
Avoti: 8. sējums