noslāpēt
noslāpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Slāpējot nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
PiemēriRokas vācietim bija sasietas, mute aizbāzta ar lupatu. «Tikai nenoslāpējiet,» steigā teica Skudrītis...
1.1.Slāpējot nodzēst (piemēram, uguni, liesmas).
Piemēri..hidropults izšļāc baltu strūklu, un.. liesmas jau noslāpētas.
1.2.pārn. Pārvarēt, nomākt (psihisku stāvokli, tā izpausmi).
PiemēriMūsu asinīs deg nekad, nekad nenoslāpējamais naids pret slepkavām...
1.3.pārn. Apspiest, nomākt (piemēram, cīņu).
PiemēriRevolūcija bija noslāpēta. Šāda ekspedīcijas trakoja pa malu malām..
2.parasti 3. pers. Panākt, būt par cēloni, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama.
PiemēriIlgu laiku tur klusums, tad.. nočīkst.. gulta, nožvīkst gara, noslāpēta nopūta.
2.1.Būt par cēloni tam, ka (skaņa) kļūst ļoti vāji dzirdama, nedzirdama (par citu skaņu).
PiemēriLietus šalkoņa drīz noslāpē viņa balsi..
Avoti: 5. sējums