noslaucīt
noslaucīt -slauku, -slauki, -slauka, pag. -slaucīju; trans.
1.Slaukot nosusināt (piemēram, asaras, sviedrus). Slaukot notīrīt nost (no kā).
PiemēriNoslaucīt putekļus.
1.1.Slaukot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriSētnieki.. netīrumus noslauka no ietves uz ielas braucamo daļu.
Stabili vārdu savienojumiNoslaucīt no zemes virsas.
2.Slaukot padarīt sausu, arī tīru (kā) virsmu, ārpusi.
PiemēriNoslaucīt rokas dvielī.
3.Ilgāku laiku, daudz slaukot (ar ko), padarīt (to) nederīgu, nelietojamu.
Piemēri..katrs [pircējs] ņēma pa trim četrām [slotām], un paskat - līdz vecātēva nākamai atnākšanas reizei tās visas jau bija noslaucītas par resnām, trulām stupām.
4.Sagraut. Arī iznīcināt.
PiemēriLikās, tas [vilnis] noslaucīs kuģa virsbūvi kā smilšu mājiņas.
Avoti: 5. sējums