Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
noslaucīties
noslaucīties -slaukos, -slaukies, -slaukās, pag. -slaucījos; refl.
Noslaucīt sevi, sava ķermeņa daļas.
PiemēriNoslaucīties pēc mazgāšanās.
  • Noslaucīties pēc mazgāšanās.
  • Viņai pār vaigu pārrit asara, un viņa, izņēmusi mutautu, mierīgi noslaukās.
  • Dielveris noslaucījās rupjā linu dvielī..
Avoti: 5. sējums