noslēgtība
noslēgtība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → noslēgts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriUz mirkli atcerējās tēvu un citus Kūpu zvejniekus. Viņu noslēgtību. Vai gan tēvs kādreiz tā uzreiz pateica, ko domā?
- Uz mirkli atcerējās tēvu un citus Kūpu zvejniekus. Viņu noslēgtību. Vai gan tēvs kādreiz tā uzreiz pateica, ko domā?
- Viņš kaunējās par savu noslēgtību, atraušanos no sabiedrības..
- Silvija mulsa un zināja, ka arī tas otrais cilvēks apjauš viņas pēkšņās noslēgtības iemeslus, saklausa aiz tās slēpjamu, varbūt neizdevušos dzīvi.
2.Vispārināta īpašība → noslēgts3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriVecā lauku sēta ar tās noslēgtību, savrupību no kaimiņiem un kultūras centriem vairs neatbilst mūsdienu cilvēku prasībām.
- Vecā lauku sēta ar tās noslēgtību, savrupību no kaimiņiem un kultūras centriem vairs neatbilst mūsdienu cilvēku prasībām.
- ..[rakstnieka] dzīve nekad nav ritējusi noslēgtībā un vientulībā, sabiedriskā indiferentismā.
3.Vispārināta īpašība → noslēgts4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSistēmas noslēgtība.
- Sistēmas noslēgtība.
Avoti: 5. sējums