noslaukt
noslaukt -slaucu, -slauc, -slauc, pag. -slaucu; trans.
1.Izslaukt (parasti daļu piena).
PiemēriSaimniece redz, ka Ķirsīte [telīte] nespēj izdzert Raibaļas pienu, jo viņas tesmenis pierietējis pilns, tādēļ nospriež noslaukt dzelteno jaunpienu īpašā traukā.
1.1.Slaucot notecināt (daļu vai visu pienu no krūts). Slaucot iztukšot (krūti).
PiemēriJa bērns ēdināšanas laikā neizzīž visu pienu, tad tā atlikums jānoslauc, lai krūti pilnīgi iztukšotu.
2.Ilgāku laiku pārlieku slaucot (piemēram, ālavu govi), novājināt, padarīt (to) mazproduktīvu.
PiemēriSaimniece govi pavisam noslaukusi.
2.1.pārn.; sar. Ilgāku laiku, pārlieku daudz tērēt (kā līdzekļus). Ilgāku laiku pārlieku daudz tērējot (kā) līdzekļus, padarīt (to) nabadzīgu.
Piemēri«Diezgan [znots] noslaucīs no manis,» Rīders kļuva sirdīgs: viņš nelabprāt atcerējās znota cenšanos grābt no viņa maka visu iespējamo.
Avoti: 5. sējums