noslānīt
noslānīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; sar.
Stipri nopelt. Arī piekaut.
Piemēri«..es tevi uz sitās pašas vietas ņemšu un noslānīšu! Tad tu gan man zināsi.. valdīšanai pretī turēties!» Un Zaķis sagrāba dēla plecu un to stipri purināja.
- «..es tevi uz sitās pašas vietas ņemšu un noslānīšu! Tad tu gan man zināsi.. valdīšanai pretī turēties!» Un Zaķis sagrāba dēla plecu un to stipri purināja.
- «Vai turēsi muti, puika! Ko maisies lielu cilvēku darīšanās! Vajadzēs man pašai ņemt un noslānīt tevi ar žagaru.»
Avoti: 5. sējums