noskūties
noskūties -skujos, -skujies, -skujas, pag. -skuvos; refl.
Noskūt sev, parasti bārdu, tikt noskūtam (par cilvēku).
PiemēriNoskūties no rīta.
- Noskūties no rīta.
- Noskūties pie friziera.
- Šodien [Ansonu Mārtiņš] bij noskuvies sevišķi rūpīgi..
- ..es nomazgājos, noskuvos un steidzos lejā uz restorānu..
- Parasti viņš staigā eļļainā virsvalkā un apaudzis ar bārdu. Bet tagad gludi noskuvies, mugurā jauns uzvalks..
Avoti: 5. sējums