noskurināties
noskurināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Īsu brīdi skurināties un pabeigt skurināties.
PiemēriViņš īdzīgi noskurinājās. Kāds nemīlīgs bija šis vakars, nē, viņam gan nekad nav patikusi ziema.
1.1.Nopurināties (par dzīvniekiem).
PiemēriKāds vīrietis peldināja [upē] lielu vilku sugas suni.. Suns izkāpa malā un, šķiezdams ūdeni, noskurinājās.
Avoti: 5. sējums