Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noskurināt
noskurināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Īsu brīdi skurināt un pabeigt skurināt (piemēram, galvu, matus, ausis).
PiemēriNoskurināt galvu.
2.Skurinot novirzīt nost (no kā).
Piemēri..viņš paņēma lielo atslēgu,.. noskurināja skaidas no biksēm..
2.1.Skurinot (ko), novirzīt ko nost (no tā).
PiemēriStrautiņš dusmās nopurināja lietus rasu no svārku piedurknes.. Tad viņš noskurināja arī otru svārku piedurkni..
Avoti: 5. sējums