ielauzties
ielauzties -laužos, -lauzies, -laužas, pag. -lauzos; refl.
1.Slepeni iekļūt (kur iekšā), uzlaužot (piemēram, durvis), parasti, lai zagtu, laupītu.
PiemēriTas [ķēniņš] princesi tik stipri iekārojis, ka kādā naktī ielauzies pa logu viņas kambarī un gribējis viņu aizvest ar varu..
1.1.Iekļūt ar varu (kur iekšā).
PiemēriDemonstranti ir jau ielauzušies komandantūrā.
1.2.Ierasties, ieiet, ienākt bez atļaujas, uzaicinājuma.
Piemēri«Atvainojiet,» jauneklis samulsis teica, «ka ielauzos jūsu istabā, bet citās vairs nebija brīvu vietu.»
2.Pārvarot grūtības, iekļūt un izpētīt, apgūt.
PiemēriCilvēks ir ielauzies kosmosā un it kā mācās spert tajā pirmos soļus.
2.1.pārn. Pēkšņi pārņemt (piemēram, par prieku, skumjām).
PiemēriSirdī ielauzās pat tā kā - prieks.
2.2.pārn. Strauji parādīties, ieviesties, iedarboties (par parādībām sabiedrībā).
PiemēriŠī sintēzes procesa ietekme ielaužas pašās arhitektonisko formu uzbūves dzīlēs, lauzdama vecos kanonus un paņēmienus.
3.parasti 3. pers. Strauji ievirzīties (kur iekšā) — par vēju. Iebrāzties.
PiemēriNo Daugavas ielauzās vēja salka vecajā ķiršu dārzā, salīgojot ziedošo mežarožu krūmu..
3.1.Pēkšņi, negaidīti izplatīties (kur iekšā) — par skaņu, gaismu.
PiemēriNo ielas istabā ielauzās aizskaroši skaļi smiekli, un Maija piecēlās, lai aiztaisītu logu.
4.Ar kauju iekļūt (parasti kādā teritorijā).
PiemēriRīta ausmā latviešu strēlnieki cēlās strau un ielauzās ciema.
Avoti: 3. sējums