ielavīties
ielavīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Paslepus ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriIelavīties svešā mājā.
1.1.Iekļūt ar viltu (kādā kolektīvā, pasākumā).
Piemēri..kolhoznieki atklāj kaitnieku grupu, kas ielavījusies kolhozā, lai grautu un ārdītu tā darbu.
Avoti: 3. sējums