ielauzt
ielauzt -laužu, -lauz, -lauž, pag. -lauzu; trans.
1.Iesākt lauzt, bet nenolauzt. Aizlauzt.
PiemēriIelaužot krūmā nelielu kārkla zaru, Ojārs atzīmēja vietu, lai nākamajā reizē varētu [ligzdu] vieglāk atrast.
1.1.pareti Nolauzt daļu.
PiemēriPie ielauztas karašas visi ķeras.
1.2.pārn. Iedragāt, bīstami vājināt (veselību), mazināt (spēkus). Satricināt (psihiski).
Piemēri..viņš atgriezās neielauzts un vēl spītīgāks.
2.Laužot ieliekt (uz iekšu).
PiemēriIelauzt griestus.
3.poligr. Ievietot (salikuma rindas klišejas) iespiešanai gatavoamā formā (lappusē, slejā).
Avoti: 3. sējums