starpmakulatūra
starpmakulatūra -as, s.; parasti vsk.; poligr.
Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
Avoti: 7-2. sējums