uzbūve
uzbūve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums, sakarība. Arī struktūra.
PiemēriOrganisma uzbūve.
- Organisma uzbūve.
- Vielas uzbūve.
- Molekulas uzbūve.
- Komētas uzbūve.
- Valodas gramatiskā uzbūve.
- Ikviens minerāls pēc fiziskās uzbūves un ķīmiskā sastāva ir vairāk vai mazāk homogēns dabas veidojums.
- Rāpuļu olas pēc savas uzbūves atgādina putnu olas. Olas vidū ir liels, barības vielām bagāts dzeltenums, kuram apkārt ir olbaltuma slānis.
- ..lugai ir citāda sižetiskā uzbūve nekā romānam.
2.Veidojums, konstrukcija u. tml., kas ir izveidota uz kādas pamatnes, virsmas.
3.Darbība, process, arī rezultāts → uzbūvēt1.
PiemēriTilta uzbūves priekšdarbi.
- Tilta uzbūves priekšdarbi.
4.Darbība, process, arī rezultāts → uzbūvēt2.
PiemēriTālākais sapnis jau saistījās ar aparāta uzbūvi. Drīz gadījās brauciens uz tuvējo miestiņu, un tur arī atradās viss vajadzīgais primitīvā aparāta būvei.
- Tālākais sapnis jau saistījās ar aparāta uzbūvi. Drīz gadījās brauciens uz tuvējo miestiņu, un tur arī atradās viss vajadzīgais primitīvā aparāta būvei.
Avoti: 8. sējums