uzburt
uzburt -buru, -bur, -bur, pag. -būru; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti, izteikti rodas, izveidojas (apziņā, iztēlē), atveidojas (atmiņā).
Piemēri..vecāsmātes stāstījums uzbur Valta acu priekšā smalkus un mirdzoši baltus traukus - tu piesit vieglītēm, tie skan kā tāli zvani.
2.Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko), parasti labi, kvalitatīvi. Arī izburt1.
PiemēriDirektors apspriedās ar arhitektu.. Tas paņēma zīmuli un tūlīt uzbūra zālāju laukumus..
Stabili vārdu savienojumiKā uzburts.
Avoti: 8. sējums