uzbūve
uzbūve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums, sakarība. Arī struktūra.
PiemēriOrganisma uzbūve.
2.Veidojums, konstrukcija u. tml., kas ir izveidota uz kādas pamatnes, virsmas.
4.Darbība, process, arī rezultāts → uzbūvēt2.
PiemēriTālākais sapnis jau saistījās ar aparāta uzbūvi. Drīz gadījās brauciens uz tuvējo miestiņu, un tur arī atradās viss vajadzīgais primitīvā aparāta būvei.
Avoti: 8. sējums