uzbungot
uzbungot -oju, -o, -o, pag. -oju
uzbungāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; retāk
1.intrans. Īsu brīdi, arī reizēm bungot (kādam, kam, pa ko).
PiemēriJā, pēc trešā klauvējiena - Ieva gan arī uzbungoja kārtīgi, pat lejā atbalsojās - dzirdami soļi. Grauduma ilgi slēdz, tad piesardzīgi ver durvis.
2.trans.; sar. Klauvējot, arī zvanot u. tml. panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
Piemēri..tā, protams, nebija pirmā reize, kad apkārtējie iedzīvotāji griežas pie manis.., dažas reizes esmu uzbungots arī naktī.
Avoti: 8. sējums