Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzbudinātība
uzbudinātība -as, s.; parasti vsk.
1.Stāvoklis → uzbudināt1, uzbudināties.
PiemēriTiem, kas televīzijas pārraides skatās ilgi, sāk sūrstēt acis, rodas to apsārtums, galvas sāpes, uzbudinātība, pat miega traucējumi.
2.fiziol. Stāvoklis → uzbudināt2.
PiemēriŠūnas uzbudinātība.
Avoti: 8. sējums