uzbrukt
uzbrukt -brūku, -brūc, -brūk, pag. -bruku; intrans.
1.Veikt darbības ar mērķi (kādu) fiziski ietekmēt, pārvarēt, arī nonāvēt.
PiemēriNekādu godu tas viņam nedara - uzbrukt maziem puikām. Bet tas Dauķim asinīs - pierādīt savu pārspēku vājākiem.
1.1.pārn. Paust, parasti asu, naidīgu, kritiku, nosodījumu.
PiemēriOlivers: Tā kā jūs esat ļoti laipnas dabas cilvēks, jūs negribat uzbrukt savam darbiniekam pārāk skarbi, bet gluži bez rājiena jūs arī viņu nevarat atstāt.
1.2.pārn. Pēkšņi iestāties (par laikposmu, tumsu u. tml.).
PiemēriSatumst. Kā jau dienvidu platuma grādos, nakts uzbrūk strauji..
1.3.pārn. Nenovēršami iesākties un nelabvēlīgi ietekmēt (par apstākļiem, arī slimībām u. tml.).
Piemēri..es taisni vēlējos, lai man uzbruktu grūtības un briesmas un lai man rastos iespēja parādīt, ko visu es izciešu un pārvaru viņas dēļ.
1.4.pārn. Izraisīties un spēcīgi, neatvairāmi ietekmēt (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
PiemēriRaugoties uz necilo [kapu] kopiņu, skumjas, kuras jau labu laiku bija vajājušas Alisi, uzbruka ar jaunu spēku.
2.parasti 3. pers. Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
PiemēriSuns uzbrūk gājējam.
2.1.Radīt bojājumus (augiem) — piemēram, par kaitēkļiem, slimībām.
PiemēriKaitēkļi un slimības kokiem uzbrūk, sākot jau ar koka sēklas uzdīgšanu, un turpinās visu koka mūžu.
3.mil. Veikt kara un kaujas darbības ar mērķi pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
PiemēriUzbrukt nocietinājumiem.
4.fizk. Ar aktīvu rīcību dot triecienu (sporta spēles pretiniekam), lai iegūtu pārsvaru vai uzvaru spēlē.
PiemēriUzbruka viesu komandas basketbolisti.
4.1.Galda spēlēs — veidot stāvokli, kurā ir iespējams iegūt pretinieka figūru (kauliņu), pakļaut savai kontrolei kādu spēles galdiņa daļu.
PiemēriUzbrukt laidnim.
5.parasti 3. pers. Brūkot uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
PiemēriViņam uzbruka grants virsū.
Stabili vārdu savienojumiUzbrukt (arī šaut) no stūra.
Avoti: 8. sējums