Paplašinātā meklēšana
Meklējam uzbrukt.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (28):
- uzbrucējs Darītājs --> uzbrukt.
- vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
- uzmākties Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties.
- uzglūnēt Glūnot (uz medījumu), gatavoties (tam) uzbrukt (par dzīvniekiem).
- uzglūnēt Ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), izsekot (tam). Ļauni, naidīgi skatoties (uz kādu), gatavoties uzbrukt (tam) - par cilvēku.
- krist Mesties virsū, uzbrukt (kādam) - par cilvēkiem. Uzbrūkot strauji ķerties (kādam, piemēram, drēbēs) - par cilvēkiem.
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem). Neuzbrukt (kādam) - par dzīvniekiem.
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem). Neuzbrukt (kādam) - par dzīvniekiem.
- ielenkt Norobežot (parasti ar sardzi) no vairākām pusēm. Tuvoties no vairākām pusēm (piemēram, lai uzbruktu).
- uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (1).
- uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (2).
- uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (3). Kara un kaujas darbības veids, kura mērķis ir pārvarēt pretinieka aizstāvēšanos un ieņemt kādu teritoriju, objektu.
- uzbrukums Paveikta darbība, rezultāts --> uzbrukt (4).
- pārsteigt Pēkšņi uzbrukt (kādam), piemēram, lai (to) aplaupītu, sagūstītu.
- Iet uzbrukumā Sāk uzbrukt. Uzbrukt.
- Iet uzbrukumā Sākt uzbrukt.
- sabrukt Savienojumā «sabrukt virsū»: strauji uzbrukt (kādam) - par vairākiem, daudziem.
- niknums Stiprs uzbudinājums (dzīvniekam), gatavība uzbrukt.
- saklupt Strauji, arī pēkšņi uzbrukt (par vairākiem, daudziem).
- Mesties virsū Strauji, arī pēkšņi uzbrukt.
- mesties Strauji, arī pēkšņi uzbrukt. Strauji, arī pēkšņi skart, aiztikt.
- asinssuns Suns, kas apmācīts uzbrukt un kost cilvēkam.
- Šaut (arī uzbrukt) no stūra Šaut (uzbrukt) slepeni, no slēptuves.
- nikns Tāds, kas ir ļoti uzbudināts, gatavs uzbrukt (par dzīvniekiem). Tāds, kas ir viegli uzbudināms, mēdz bieži uzbrukt.
- agresīvs Tāds, kas mēdz uzbrukt. Kaujiniecisks. Naidīgs.
- izaicinošs Tāds, kurā izpaužas naidīgums, tieksme uzbrukt.
- nikns Tāds, kurā izpaužas stiprs (dzīvnieka) uzbudinājums, gatavība uzbrukt.
- aplenkt Tuvoties no vairākām pusēm (piemēram, lai uzbruktu).
uzbrukt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV