niknums
niknums -a, v.; parasti vsk.
1.Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas ļoti stipras dusmas, ļoti spēcīgs sašutums, arī agresivitāte.
PiemēriBūtu viņa [sieva] cirtuši pretī, arī viņš [vīrs] drīkstētu lamāties un.. izkratīt no sirds to niknumu un nicinājumu, kas viņu grauza kā suns.
- Būtu viņa [sieva] cirtuši pretī, arī viņš [vīrs] drīkstētu lamāties un.. izkratīt no sirds to niknumu un nicinājumu, kas viņu grauza kā suns.
- Krišam uznāk tāds niknums, ka viņš gandrīz grib iemest šo nodzērušos cilvēka palieku aukstajā vilnī. Noskurinājies pagriežas un pamet Sprīdi stāvam ar pudeli rokā..
- «Vai mēs kādi noziedznieki? Zagļi? Ak nē! Nu tad man ar jums nav par ko runāt!» ..Tonis kļuva griezīgi ass, un vīra seja raustījās niknumā.
2.Stiprs uzbudinājums (dzīvniekam), gatavība uzbrukt.
PiemēriNevaldāmā niknumā riedams un baltas putas no atņirgtas rīkles uz visam pusēm šķiezdams, taksis metas uz durvīm.
- Nevaldāmā niknumā riedams un baltas putas no atņirgtas rīkles uz visam pusēm šķiezdams, taksis metas uz durvīm.
- Sanēdamas laižas bites, bez niknuma viņas dūc pār manu galvu..
3.Vispārināta īpašība → nikns3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSkatiena niknums.
- Skatiena niknums.
- Izsauciena niknums.
- Suņa reju niknums.
4.Vispārināta īpašība → nikns4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTuvcīņa iedegās briesmīgā niknumā.
- Tuvcīņa iedegās briesmīgā niknumā.
- Ķeguma straumes šalca draudošā niknumā.
- ..viņš [jaunais matrozis] vainīgi pasmaidīja, parādīja baltus zobus un ar vēl lielāku niknumu metās virsū iluminatoru stikliem [ar lupatu un ūdeni].
Avoti: 5. sējums