Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
niknulis
niknulis -ļa, v.
niknule -es, dsk. ģen. -ļu, s.; reti
Cilvēks, kas bieži ir nikns.
PiemēriViņam bija īgna klaigātāja sieva,.. vienmēr gāja neapmierināta un, kad viņa ieraudzīja savu vīru ar Noru runājamies, kliedza tiem virsū. Un tomēr šobrīd Nora jūt līdzi niknulei.
Avoti: 5. sējums